mobings

ievads

Iebiedēšana ir uzvedība, kurā iesaistīti bērni un pieaugušie darbā vai skolā garīgi un daļēji arī fiziski iebiedēts kļūt. Jūs to varētu saukt arī par psiholoģisku teroru. Tomēr ne katrs slikts vārds vai ķircināšana ir iebiedēšana. Iebiedēšana ir par regulāri smagi pazemojumikas ilgst mēnešus. Viens runā par tieša iebiedēšana, ja Upuri verbāli un fiziski uzbrukuši būs un no plkst netieša iebiedēšana, ja Ietekmētie cilvēki ir izolēti kļūt.

Gandrīz visi zina iebiedēšanu - gan no sevis, gan no citiem skartajiem cilvēkiem. Lai arī šis jautājums ir labi zināms, reakcija bieži ir samērā novēlota, un vainīgās personas bieži netiek sodītas par savu rīcību. Daudzos gadījumos, īpaši pieaugušo vidū, upuri bieži neuzdrošinās uzticēties citiem un lūgt palīdzību. Parasti viņi satiekas ar nelielu izpratni un kautrējas par piespiešanu upura lomā.

Daudziem no skartajiem iebiedēšana bieži sākas ļoti agri, pamatskolas vai bērnudārza laikā. Smagums Depresija, ēšanas traucējumi, smags svara zudums, augšanas traucējumi, trauksmes traucējumi un daudzas citas garīgas slimības var būt rezultāts. Daudziem iebiedēšanas upuriem nepieciešama intensīva psiholoģiskā terapija, lai atgūtu no sekām. Dažreiz nepieciešama stacionāra uzturēšanās psihiatriskajā palātā slimnīcā.

Ir arī iespējams, ka Upuri kādā brīdī paši kļūst par vainīgajiem. No vienas puses, lai atriebtos tiem, kas viņiem izraisīja šīs ciešanas, un, no otras puses, stiprinot viņu pašapziņas trūkumu, īstenojot varu pār citu cilvēku.

Iebiedēšanas cēloņi var būt daudz. Bieži klases sabiedrība izjūt, kad starp viņiem ir garīgi nestabilāks cilvēks. Tā arī var skaudība un aizvainojums spēlē galveno lomu. Bieži vien iebiedēšanas upuri ir arī bērni, kuri no nabadzīgākām vidēm izcelsme vai kas nedaudz atšķiras. Daudzi no šiem bērniem ir diezgan mierīgi un intraverti.

Iebiedēšana ir iespējama gandrīz katrā jomā. No Darba vieta un skola ir klasiski piemēri. Bet mūsdienās tas arī notiek Kiberhuligānisms arvien vairāk un vairāk internetā. Patiešām stresainas, protams, ir tās jomas, no kurām nevar tik viegli “izlauzties”.

Iebiedēšanas upuris

Teorētiski gandrīz ikviens var kļūt par iebiedēšanas uzbrukuma upuri. Neskatoties uz to, viens izceļas noteikts paraugs salīdzinot iebiedēšanas upurus. Daudzi ir jutīgāka un jūtīgāka nekā apkārtējie cilvēki. Viņi ātrāk reaģē uz aizskarošām situācijām un rada zināmas bailes un nedrošību, ko klasesbiedri vai darbinieki bieži pamana.

Lielākoties šie cilvēki arī optiski atšķiras no citiem. Īpaši Cilvēki ar invaliditāti bieži nākas paciest iebiedēšanu. Arī iebiedēšanas problēmas biežāk rodas etnisko minoritāšu pārstāvjiem, kuri runā citā valodā vai kuru sociālais statuss atšķiras no citu. Diemžēl bieži ņirgāšanās iemesls ir apģērba stils, izskats kopumā un materiālie īpašumi.

Kādi ir iebiedēšanas veidi?

Kaut arī vīriešu un sieviešu iebiedēšanas biežums neatšķiras, ir atšķirīgi veidi, kā viņi iebiedē upurus. Sievietes un meitenes mēdz atstumt vai ignorēt skartās personas. Tātad liela loma ir sociālajai izolācijai.

Turpretī vīrieši vai zēni, iespējams, ir vardarbīgi un verbāli vardarbīgi. Kā minēts iepriekš, iebiedēšanai ne vienmēr jābūt vardarbīgai. Bieži vien emocionālus ievainojumus izraisa atstumtība, nepatiesas nostāstes, ņirgāšanās vai čukstēšana aiz attiecīgās personas muguras. Iebiedēšanas upuriem bieži uzbrūk tieši ar vārdiem vai arī viņi tiek izklaidēti publiski.

Dažreiz skartie tiek pilnīgi ignorēti, un neviens nereaģē, kad viņi kaut ko saka. Arī tas ilgtermiņā var radīt nopietnu psiholoģisku kaitējumu.

Iebiedēšana var notikt daudzos veidos. Acīmredzamākais variants ir fiziska, t.i., fiziska iebiedēšana, kurā, piemēram, uzmācas vai piekauj upuri. Īpaši bērnos un jauniešos to var redzēt skolā. Pieaugušajiem šāda uzvedība vairs nerada vēlamo efektu, proti, noteiktas auditorijas uzmanību.

Tāpēc daudz biežāk upuris tiek aizvainots un uzjautrināts uz viņa rēķina nevis fiziskas, bet gan verbālās iebiedēšanas. Tas varētu būt, piemēram, uzbrukumi viņa ārienei, skolai vai darba rezultātiem vai sociālajai situācijai. Šos iebiedēšanas aktus daudzi uztver kā joku, un ietekme uz upuri tiek novērtēta par zemu.

Parasti vainīgajam pievienojas vairāk cilvēku nekā fiziskas vardarbības iebiedēšanas gadījumā, jo negatīvo ietekmi uz upuri nav tik viegli nepamanīt. Atkarībā no tā, kur cilvēks tiek terorizēts, var arī atšķirt skolu, biroju un kiberhuligānismu (tiešsaistes huligānismu). Ja upuri uzmācas savam priekšniekam, tiek lietots termins “priekšnieka veidošana”.

Iebiedēšana darbā

Iebiedēšana darba vietā var notikt visos līmeņos.Tomēr iebiedēšanā viens no cilvēkiem vienmēr ir upuris, kurš ir zemāks par otru vai otru personu (-ām). Tas var būt fizisks un / vai psiholoģisks. Pieaugušo iebiedēšanas laikā īpaši grūti ir tas, ka iebiedēšanas upuri parasti neuzdrošinās kādam stāstīt par iebiedēšanu, jo viņi jūtas “vāji” un nevēlas atzīt šo vājumu.

Diemžēl skartie bieži nevar atrast cilvēku, kurš attiecīgi uztver ciešanas un uztver tās nopietni. Jo īpaši labākie vadītāji ir apmācīti attiecībā uz iebiedēšanu, jo labāk viņi var novērst šo problēmu. Būtu svarīgi, lai ārēja persona varētu patvaļīgi iejaukties vai arī attiecīgajai personai ir kāds, kuru viņi var uzticēt. Daudzos lielos uzņēmumos ir pat iebiedēšanas darbinieki, kuri ir īpaši apmācīti un pēc tam var iejaukties arbitrāžas un padomdevēja veidā.

Ir svarīgi pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, atklāti un konstruktīvi risināt konfliktus un jau pašā sākumā strādāt pret konfliktiem, lai pēc iespējas vairāk novērstu iebiedēšanu.

Iebiedēšana darba vietā var būt no sociālās izolācijas līdz vardarbībai. Bieži vien upuris tiek sistemātiski izslēgts braucienu, pārtraukumu un sanāksmju laikā pēc darba. Iebiedēšana var ietvert arī vārdiskus uzbrukumus, piemēram, ja attiecīgā persona tiek aizvainota. Pastāv arī iespēja, ka par attiecīgo personu tiek pateiktas nepatiesības, kas, protams, var izraisīt sociālas komplikācijas.

Ir svarīgi atšķirt, ka vienreizējs arguments vai slikts vārds nenozīmē, ka kāds tiek terorizēts. Drīzāk iebiedēšana ilgst ilgāku laika periodu un sastāv no dažādām fāzēm.

Ko es varu darīt, ja priekšnieks / vadītājs uzmācas?

Priekšnieka iebiedēšana pakļauj cietušos īpaši sarežģītā situācijā, jo viņi nevar viegli aizstāvēt sevi, baidoties zaudēt darbu. Bieži vien arī kolēģi ir daļa no problēmas, piedāvājot augstāka līmeņa auditoriju vai pat aktīvi iesaistoties uzmākšanās, tāpēc skartajai personai bieži trūkst kontaktpersonas.

Neskatoties uz to, līnijas vadītājs sevi var saukt pie kriminālatbildības un var saukt pie atbildības. Vispirms vispirms tomēr jāmeklē saruna ar priekšnieku un jārisina problēma, lai no malas novērstu visus pārpratumus.

Attiecīgajai personai vajadzētu arī mēģināt parādīt zināmu vienaldzību un mierīgu pret priekšnieku un tādējādi atņemt uzmākšanās priekus. Bet, ja nekas no tā nav lietderīgs, attiecīgajai personai ir jāvēršas augstākā iestādē, piemēram, Personāla padomē. Ir noderīgi spēt uzrādīt pierādījumus par iebiedēšanu, piemēram, e-pastus vai liecinieku liecības.

Galu galā par bosu pat varētu ziņot, taču šāds juridisks strīds prasa daudz naudas un laika. Tomēr likumīgu apstrādi var ieteikt kompensācijas dēļ, cita starpā, ja attiecīgā persona iebiedēšanas dēļ cieš no veselības problēmām.

Iebiedēšana skolā

Iebiedēšana neapstājas skolā vai pat pamatskolā. Sociālā izolācija bieži sākas pat bērnudārza laikā un rotaļu laukumā. Īpaši tad, ja bērni agrīnā vecumā ir pakļauti milzīgam psiholoģiskam stresam, tas var izraisīt ievērojamus garīgus un fiziskus traucējumus.

Bieži vien rezultāts ir augšanas problēmas un smags svara zudums. Vairumā gadījumu arī skolas sniegums strauji pazeminās. Pat bērniem bieži attīstās smaga depresija un trauksmes traucējumi. It īpaši, kad tā vairs nav tikai izolācija, bet tiek uzbrukti klasesbiedriem.

Klasiska iebiedēšanas pazīme ir tad, kad bērns sūdzas par vēdera sāpēm un galvassāpēm, kas vienmēr rodas pirms došanās uz skolu. Šajā gadījumā vecākiem jāpievērš uzmanība.

Arī skolās ļoti svarīga ir izglītība par iebiedēšanu. Skolēniem un skolotājiem vajadzētu pārzināt tēmu un pēc iespējas ātrāk noteikt un iejaukties. Diemžēl iebiedēšanas upuri galvenokārt ir vieni, jo daudzi bērni baidās paši kļūt par upuriem, ja viņi iestājas par attiecīgajiem bērniem. Diemžēl šīs bailes ļoti bieži tiek apstiprinātas. Tomēr uzticības skolotāji vai klases audzinātāji ir ļoti piemēroti kā kontakti. Izglītot bērnus, jūs varat daudz ko mainīt savās stundās.

Ja tiek skarti bērni, tas var palīdzēt meklēt padomu pie bērnu psihologa, lai pēc iespējas labāk novērstu psihiskos traucējumus. Ja huligānisms neapstājas, neskatoties uz visiem centieniem, ārkārtīgi smagos gadījumos ir ieteicams izvest bērnu no šīs vides un, piemēram, mainīt skolu.

Īpaši iebiedēšanas risks ir bērniem, kuriem ir atšķirīgs sociālais statuss nekā pārējiem klases pārstāvjiem, kuriem ir invaliditāte vai kuri runā citā valodā. Bieži vien tiek ietekmēti arī ļoti inteliģenti bērni vai intraverti bērni.

Lasiet vairāk par šo tēmu vietnē: Iebiedēšana pamatskolā.

Sociāls huligānisms

Sociālie tīkli, piemēram, Facebook, Twitter, Instagram vai Snapchat, piedāvā optimālu platformu tā saucamajai kiberhuligānismam vai kiberhuligānismam, t.i., iebiedēšanai internetā. Uzbrucējs jeb “iebiedētājs” izmanto šos pakalpojumus, lai uzmāktos, apvainotu vai pakļautu savu upuri, piemēram, Atstājot nejaukus komentārus upura pusē, negatīvi rediģējot attēlus vai augšupielādējot pazemojošus videoklipus.

Interneta anonimitāte padara vainīgo īpaši vieglu terorizēt citus, tāpēc kiberhuligānisms kļūst par arvien lielāku problēmu. Šis iebiedēšanas veids upuri bieži ietekmē vairāk nekā uzmākšanos skolā vai darbā, jo tam var uzbrukt visu diennakti, izmantojot internetu, un tāpēc mājās tas nav pat drošs.

Turklāt uzbrucējs neredz ievainotās personas reakciju, un tā to nepalēnina. Arī auditorija ir lielāka, jo aizskarošu saturu var izplatīt ļoti ātri. Kiberhuligānismu uzbrukumu upuri joprojām ir tikko pasargāti, un vainīgos ir grūti identificēt. Šajos jautājumos tiesiskā situācija atpaliek no interneta attīstības.

Kādas var būt iebiedēšanas ilgtermiņa sekas?

Iebiedēšanas mērķis ir sistemātiski izslēgt, pazemot un nolietot upuri, lai labāk izskatītos kā indivīds vai grupa. Upurim tas nozīmē pastāvīgus uzbrukumus pašcieņai un pilnīgu sociālo izolāciju iebiedēšanas vietā. Persona kļūst nedroša un stresa stāvoklī, zaudē pašapziņu un galu galā var reāli saslimt.

Tipiski terorizētas personas simptomi ir miega un koncentrēšanās problēmas, ēšanas traucējumi, nemiers vai fiziskas sūdzības, piemēram, sāpes vēderā un galvassāpes. Ilgtermiņā tas var izraisīt pat nopietnas fiziskas vai garīgas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus vai depresiju.

Tāpēc daudzi psiholoģiski vai fiziski gadiem ilgi cieš no iebiedēšanas sekām. Piemēram, cilvēkiem, kuri bērnībā tika terorizēti, bieži viņu darba dzīvē ir daudz grūtāk, viņi cieš no sociāla uztraukuma un viņiem ir paaugstināts depresijas risks.

Sliktākajā gadījumā persona var tikt pakļauta tik lielam emocionālajam spiedienam, ka galu galā izdara pašnāvību.

Kādi ir iebiedēšanas upuru raksturīgie pavadošie simptomi?

Iebiedēšana ir milzīga nasta upurim, kas kādā brīdī ietekmē arī dzīvi ārpus iebiedēšanas situācijas, piemēram, izpaužas dažādos simptomos ne tikai darbā, bet arī citā ikdienas dzīvē. Ļoti raksturīgi ir koncentrēšanās traucējumi un veiktspējas zudumi, nervozitāte, miega problēmas vai samazināta psiholoģiskā noturība un pat panikas lēkmes.

Upuriem ir fiziskas problēmas, piemēram, gremošanas traucējumi un slikta dūša, svīšana, sirdsklauves vai reibonis. Pēc tam šie simptomi parādās ne tikai saistībā ar iebiedēšanu, bet arī situācijās, kad citādi cilvēks justos ērti. Psihe šo slogu nevar tik vienkārši apstrādāt un tādējādi ietekmē visas ikdienas dzīves jomas.

Tāpēc iebiedēšana ir ne tikai problēma skolā vai darbā, bet arī var padarīt cilvēku pastāvīgi slimu. Minētie simptomi tādējādi var nostiprināties un papildus psiholoģiskām problēmām, piemēram, depresijai, izraisīt arī sirds un asinsvadu sistēmas, imūnsistēmas, elpošanas ceļu vai kuņģa-zarnu trakta slimības.

Kādi ir iebiedēšanas cēloņi?

Iebiedēšana principā notiek visur, kur cilvēki satiekas, piemēram skolā, darbā, klubos vai internetā. Tāpēc šķiet, ka šāda veida dominējošās uzvedības pamatā ir mūsu sociālā dzīve un vismaz tās pamatīpašības izriet no nepieciešamības pēc ranga un cilvēku hierarhijas.

Tāpēc iebiedēšanas iemesli parasti ir agresora vēlme sevi apliecināt, personīgie konflikti un sociālās struktūras, kurās viņš atrodas, piemēram, skola vai darbs. Tipiski pozitīvie stresa faktori šajās vidēs ir, piemēram, liela darba slodze, slikta darba atmosfēra, hierarhiskas struktūras vai neskaidras lomas vai uzdevumi un no tiem izrietošās pārmērīgās prasības. Dominējošajiem personāžiem patīk izlaist šo stresu līdzcilvēkiem, negribīgi cilvēki, iespējams, ir šo uzbrukumu mērķis.

Vai iebiedēšana ir noziedzīgs nodarījums?

Iebiedēšana kā tāda nav iekļauta kriminālkodeksā, tāpēc tā nav sodāma. Tomēr atsevišķas darbības iebiedēšanas kontekstā ir ļoti nelikumīgas, ja tās atspoguļo tādus faktus kā piespiešana, neslavas celšana vai apvainošana. Turklāt iebiedēšanu var uzskatīt par miesas bojājumu, ja uzmākšanās rezultātā cietušais kļūst garīgi vai fiziski slims, un to ir apstiprinājis ārsts.

Vācijā nav vienota likuma pret iebiedēšanu, bet ir pret individuālu iebiedēšanu. Tādēļ atsevišķos gadījumos var būt grūti iesniegt juridiskas prasības, ja vispirms ir jāpierāda atsevišķi fakti.

Tā ir liela problēma, jo īpaši ar kiberhuligānismu, t.i., iebiedēšanu internetā. Tas ietver, piemēram, personisku attēlu vai video izplatīšanu, kas slavē vardarbību vai ņirgāšanos par sociālajiem medijiem, piemēram, Facebook. Internetā tomēr jānoskaidro ne tikai atsevišķas noziedzīgas darbības, bet arī apsūdzētā identitāte.

Ja likumpārkāpējs tiek veiksmīgi notiesāts tiešsaistē, skolā vai darbā, atkarībā no nodarījuma viņam var uzlikt naudas sodu vai pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem.

Palīdzība ar iebiedēšanu

Kaut arī iebiedēšanas temats sabiedrībā bieži vien joprojām ir aktuāls jautājums Tabu tēma ir arvien vairāk un vairāk veidu, kā meklēt palīdzību. Tā kā ir ļoti grūti sevi aizstāvēt pret mocītājiem, jums tas būtu jādara Atrodiet sabiedrotos. Tas nozīmē, ka draugi, ģimene, paziņas, skolotāji vai priekšnieki. Klasesbiedri vai darbinieki var arī sniegt atbalstu. Pretējā gadījumā uzraugi vai skolotāji var veikt atbilstošu izglītojošu darbu un mēģināt sarunāties ar vēršiem.

Turklāt statīvs neskaitāmas pašpalīdzības grupas pieejams, kur varat uzzināt, kā rīkoties ar iebiedēšanu, un ka jūs neesat viens. Tas ir arī ieteicams Padomnieki vai daudzi Interneta vietnes Meklējiet palīdzību un padomu. Protams, ir arī viena iespēja Terapija vai konsultācija no psihologa / psihoterapeita.

Vai ir iebiedēšanas pārbaude?

Dažādas tīmekļa vietnes piedāvā iespēju izmantot anketas, lai identificētu novēroto uzvedību kā iebiedēšanu. Tomēr pārliecinoša testa nav, jo huligānisms var notikt visdažādākajos veidos, un šādi testi var tikai novērtēt attiecīgās personas subjektīvo perspektīvu.

Ja iebiedēšanas vietā ir draugi vai kolēģi, kuri zina situāciju un, izpildot šādu pārbaudi, var sniegt jums objektīvus novērtējumus, jūs iegūsit jēgpilnāku rezultātu.